Liela daļa no jaunajiem kredītņēmējiem jau līdz šim ir bijuši Swedbank klienti, un hipotekārā kredīta atmaksa turpmāk būs vēl ērtāka: nebūs nepieciešams veikt speciālas darbības, lai veiktu ikmēneša kredīta maksājumu. Swedbank hipotekāros kredītus apkalpojošie finanšu konsultanti ne tikai administrē un apkalpo aizdevumu līgumus, bet arī sniedz klientiem ekspertu atbalstu naudas lietu vadīšanā.

"Esam gandarīti par šo darījumu, kas dos mums iespēju stiprināt saites ar mūsu jau esošajiem, kā arī jaunajiem klientiem. Mūsu prioritāte ir serviss un ilgtermiņa attiecību veidošana, līdz ar ko bankas speciālistu uzdevums ir izprast katra klienta vajadzības, lai stiprinātu klientu finanšu labklājību ilgtermiņā," saka Dzintars Kalniņš, Swedbank Privātpersonu finansēšanas daļas vadītājs.

Kredīta pamata nosacījumi un atmaksas kārtība jaunajiem hipotekāro kredītu klientiem nemainās un saglabājas līdzšinējie.

Avots: diena.lv

2011. gada 4. ceturksnis

Dalībnieki

2011. gada 31. decembrī Kredītu reģistrā bija 95 dalībnieki, t.sk. 23 bankas un 8 ārvalstu banku filiāles (tālāk tekstā – bankas), 25 komercsabiedrības, kuras sniedz ar kredītrisku saistītus finanšu pakalpojumus un kurām ir ciešas attiecības ar banku (tālāk tekstā – saistītās komercsabiedrības), 4 apdrošinātāji un 35 krājaizdevu sabiedrības. 2011. gada 4. ceturksnī SIA "INSERVISS GROUP", SIA "BALTIKUMS LĪZINGS" un Raunas KKS zaudēja Kredītu reģistra dalībnieka statusu.

Personu skaits

2011. gada 31. decembrī Kredītu reģistrā bija ziņas par 965 367 personām, t.sk. par 899 643 fiziskajām personām rezidentiem (93.2% no visu personu skaita), 8 731 fiziskajām personām nerezidentiem (0.9% no visu personu skaita), 49 166 juridiskajām personām rezidentiem (5.1% no visu personu skaita) un 7 827 juridiskajām personām nerezidentiem (0.8% no visu personu skaita). Grafiskajā attēlā "Personu skaits" atspoguļots personu skaita pieaugums.

Saistību skaits

No Kredītu reģistra izveides līdz 2011. gada 31. decembrim reģistrā bija iesūtītas ziņas par 2 764 149 saistībām (spēkā esošajiem un atmaksātajiem kredītiem). Bankas bija ievadījušas 1 921 059 saistības (69.5%), saistītās komercsabiedrības – 812 285 saistības (29.4%), krājaizdevu sabiedrības – 30 444 saistības (1.1%), un apdrošinātāji – 361 saistības (~0.01%).

Kredītu reģistrā vislielākais ir to saistību skaits, kuru apjoms nepārsniedz 1 000 latu – 1 694 707 saistību (61.3%), 743 705 saistību apjoms ir 1 000–10 000 latu (26.9%), 236 891 saistību apjoms ir 10 000–50 000 latu (8.6%) un 88 846 saistību apjoms ir lielāks par 50 000 latu (3.2%).

Saistību veidi

Uzkrāto aizņēmēju saistību veidu procentuālais dalījums 2011. gada 31. decembrī salīdzinājumā ar 2011. gada 30. septembri nav būtiski mainījies. Joprojām visvairāk reģistrēti patēriņa kredīti, turklāt to īpatsvars salīdzinājumā ar 2011. gada 30. septembri palielinājās no 50.0% līdz 50.3% no visu reģistrēto saistību skaita. Savukārt norēķinu karšu kredītu īpatsvars samazinājās no 29.1% līdz 28.8%; skat. grafisko attēlu "Saistību skaits saistību veidu dalījumā (2011. gada 31. decembris)".

Saistību atlikums

Pēc katra kalendārā ceturkšņa beigām Kredītu reģistra dalībnieki sniedz ziņas par spēkā esošo aizņēmēja saistību atlikumu kalendārā ceturkšņa beigās.

Kredītu reģistrā 2011. gada 4. ceturkšņa beigās bija 1 342 627 spēkā esošas saistības, kuru kopējais atlikums sastādīja 13.99 mljrd. latu. Grafiskajā attēlā "Saistību atlikums (mljrd. latu apjomā)" atspoguļotas saistību atlikuma izmaiņas ceturkšņu dalījumā.

Ziņas par aizņēmēju saistību atlikumu 12.92 mljrd. latu apjomā (92.4% no visu dalībnieku kopējā aizņēmēju saistību atlikuma) sniegušas bankas, par 1.05 mljrd. latu atlikumu (7,5%) – saistītās komercsabiedrības, par 0.01 mljrd. latu atlikumu (~0.08%) – apdrošinātāji un par 0.009 mljrd. latu atlikumu (~0.07%) – krājaizdevu sabiedrības.

Salīdzinājumā ar 2011. gada 3. ceturkšņa beigām 2011. gada 4. ceturkšņa beigās Kredītu reģistra dalībnieku aizņēmēju saistību atlikumu kopapjoms samazinājies par 0.30 mljrd. latu jeb 2.1%. Pārmaiņas vērojamas visās dalībnieku grupās – banku aizņēmēju saistību atlikumu kopapjoms samazinājās par 0.28 mljrd. latu jeb 2.1%, saistīto komercsabiedrību – par 0.02 mljrd. latu jeb 2.0%, krājaizdevu sabiedrību – par 0,04 milj. latu jeb 0.4%, savukārt apdrošinātāju sabiedrību  aizņēmēju saistību atlikumu kopapjoms palielinājās par 0.2 milj. latu jeb 1.6%.

Saistību atlikumu valūta

Vērtējot aizņēmēju saistību atlikumu valūtu dalījumā, 80.8% no kopējā aizņēmēju saistību atlikuma (pārrēķinot latos – 11.19 mljrd. latu) uzrādīti kā saistības eiro, 10.9% (1.52 mljrd. latu) – latos, 7.1% (1.00 mljrd. latu) – ASV dolāros un 0.7% (0.10 mljrd. latu) – Šveices frankos. Aizņēmēju saistību atlikums pārējās valūtās ir nenozīmīgs. Salīdzinājumā ar 2011. gada 3. ceturkšņa beigām 2011. gada 4. ceturkšņa beigās aizņēmēju saistību ar atlikumu eiro īpatsvars samazinājies par 1.5%, bet saistību ar atlikumu ASV dolāros īpatsvars palielinājies par 0.8%, saistību ar atlikumu latos  – par 0.6%.

No 2011. gada 4. ceturkšņa beigās spēkā esošajām 1 342 627 aizņēmēju saistībām 998 254 aizņēmēju saistību (74.4%) atlikums bija latos, 328 475 (24.5%) – eiro, 14 200 (1.1%) – ASV dolāros un 1 698 (0.1%) – citās valūtās.

No 998 254 aizņēmēju saistībām ar atlikumu latos saistību veidu dalījumā 460 044 aizņēmēju saistības (46.1%) bija patēriņa kredīti, 436 040 aizņēmēju saistības (43.7%) – norēķinu karšu kredīti, 35 112 aizņēmēju saistības (3.5%) – finanšu līzinga darījumi, 17 820 aizņēmēju saistības (1.8%) – kredīti mājokļa iegādei.

No 328 475 aizņēmēju saistībām ar atlikumu eiro saistību veidu dalījumā 123 129 aizņēmēju saistības (37.5%) bija kredīti mājokļa iegādei, 83 637 aizņēmēju saistības (25.5%) – patēriņa kredīti, 60 353 aizņēmēju saistības (18.4%) – finanšu līzinga darījumi, 19 228 aizņēmēju saistības (5.9%) – norēķinu karšu kredīti, 12 411 aizņēmēju saistības (3.8%) – operatīvā līzinga darījumi, 9 944 aizņēmēju saistības (3.0%) – pārējie kredīti.

Savukārt no 14 200 aizņēmēju saistībām ar atlikumu ASV dolāros saistību veidu dalījumā 6 454 aizņēmēju saistības (45.5%) bija norēķinu karšu kredīti, 4 002 aizņēmēju saistības (28.2%) – kredīti mājokļa iegādei, 1 362 aizņēmēju saistības (9.6%) – komerckredīti, 1 199 aizņēmēju saistības (7.9%) – patēriņa kredīti.

Maksājumu kavējumi

Kredītu reģistrā tiek uzkrātas ziņas par kalendārā ceturkšņa beigās konstatētajiem aizņēmēju saistību pamatsummas un procentu summas maksājumu kavējumiem.

No 2011. gada 4. ceturkšņa beigās spēkā esošajām 1 342 627 aizņēmēju saistībām maksājumu kavējumu nav 1 099 455 aizņēmēju saistībām (81.9%), maksājumu kavējums līdz 5 dienām ir 31 499 aizņēmēju saistībām (2.3%), no 6 līdz 30 dienām – 32 604 aizņēmēju saistībām (2.4%), no 31 dienas līdz 90 dienām – 23 711 aizņēmēju saistībām (1.8%), no 91 dienas līdz 180 dienām – 11 097 aizņēmēju saistībām (0.8%), ilgāks nekā 180 dienu – 144 195 aizņēmēju saistībām (10.7%); skat. grafisko attēlu "Maksājumu kavējumi kavējuma periodu dalījumā". Ziņas par 66 aizņēmēju saistību atlikumu (0.01%) sniegušas apdrošināšanas sabiedrības, kurām saskaņā ar Latvijas Bankas "Kredītu reģistra noteikumiem" ziņas par kavējuma periodu nav jānorāda.

Pieprasījumi

No 2011. gada 1. oktobra līdz 2011. gada 31. decembrim dalībnieki veikuši 3 945 968 pieprasījumus, t.sk. 95.5% pieprasījumu veikušas bankas, 4.5% – saistītās komercsabiedrības un ~0.05% – apdrošinātāji un krājaizdevu sabiedrības (pieprasījumu skaita pārmaiņas ceturkšņu dalījumā skat. grafiskajā attēlā "Pieprasījumu skaits").

Personu iesniegumi

Laika posmā no 2011. gada 1. oktobra līdz 2011. gada 31. decembrim Latvijas Banka saņēma divus personu iesniegumus par Kredītu reģistrā esošo ziņu precizēšanu. Analizējot situācijas kopā ar iesaistītajiem dalībniekiem par ziņu precizēšanu, abos gadījumos konstatēta kļūda un dalībnieki veikuši ziņu anulēšanu.

Kredītu reģistra statistikas datu kopsavilkums

Avots: bank.lv

Nordea Finance Latvia Valdes priekšsēdētājs Ivars Šmits:

Latvijas ekonomikas atkopšanos 2011. gadā ievirzīja trīs nozares: tirdzniecība, apstrādes rūpniecība un transports, strauji pieauga pieprasījums gan pēc komerctransporta un iekārtu līzinga, gan auto līzinga pakalpojumiem. Līzinga jauno darījumu apjomi 2011. gadā pieauga par 90%. Straujākais pieaugums bija iekārtu līzingā – 2,2 reizes, kas ietver lauksaimniecības un meža tehniku un komerctransporta līzingā – 1,9 reizes. Autolīzingā pieaugums bija nedaudz mērenāks – 1,6 reizes. Nordea Finance Latvia aizvadīja sekmīgu gadu ar 2,4 milj. LVL peļņu, saglabājot vadošā jauno līzinga darījumu finansētāja ar 24,7% tirgus daļu un straujāk augošā nozares uzņēmuma pozīcijas, kā arī kļūstot par otra lielākā portfeļa turētāju savā nozarē Latvijā ar 162 milj. LVL, kas sastāda 17,8% no Latvijas līzinga un faktoringa portfeļa.

Analizējot Latvijas līzinga nozares attīstību iepriekšējā desmitgadē un jaunos Eiropas finanšu nozares izaicinājumus, varam prognozēt turpmāko nozares virzību. Šajā un tuvākajos gados Eiropas finanšu nozari sagaida būtiskas, stingri kontrolētas pārmaiņas. No 2013. līdz 2019. gadam pakāpeniski spēkā stāsies vispasaules banku kapitāla atbilstības standarts Basel III. Atbilstoši tam bankām būs jānodrošina lielāks kapitāls, tādejādi stiprinot finanšu sektoru pret iespējamajiem nākotnes satricinājumiem. Šīs augstāka kapitāla prasības tiešā veidā ietekmēs finanšu resursu cenu un paaugstinās arī līzinga procentu likmes. Savukārt, tās bankas un līzinga kompānijas, kas ātrāk pielāgosies jaunajām prasībām un strādās ar augstāku ienesīgumu, būs uzticamākas finanšu tirgos un spēs piesaistīt lētākus finanšu resursus, samazinot šo likmju pieauguma ietekmi uz klientiem.

Latvijas līzinga nozares attīstība mainīgajā ekonomiskajā vidē balstīsies uz pakalpojumu izcilību, jaunradi, naudas resursu pieejamību un finansētāju riska apetīti.

Latvijā līzinga nozare ir attīstījusies un pilnveidojusies divdesmit gadus, klienti kļūst aizvien prasīgāki, vēlas saņemt ātrākus finansējuma lēmumus un ērtākas līzinga noformēšanas iespējas. Līzinga nozares uzņēmumiem ir jābūt radošiem, lai nevis vienkārši „tirgotu naudu”, bet spētu nodrošināt izcilu auto un tehnikas iegādes vai nomas pakalpojumu. Piemēram, autolīzings un komerctransporta līzings jau šobrīd vairs nav jākārto bankā. Tas ir ērti un ātri pieejams pie auto vai tehnikas tirgotāja, un kopā ar apdrošināšanu ir iekļauts spēkrata iegādes piedāvājumā, bieži vien zem auto vai tehnikas ražotāja zīmola. Nordea Finance savu sadarbības partneru auto tirgotāju klientiem finansējuma lēmumu nodrošina pus stundas līdz divu stundu laikā.

Naudas resursu pieejamība un to cena kļūst aizvien būtiskāks faktors konkurētspējīga līzinga pakalpojuma nodrošināšanai. Visas lielākās Latvijas līzinga kompānijas ir tieši saistītas ar to grupu bankām, līdz ar to naudas resursu pieejamība un cena būs atkarīga no katras konkrētās bankas finanšu rādītājiem, portfeļa kvalitātes un nākotnes stratēģijas, pielāgojoties jaunajām kapitāla prasībām. Līzinga kompānijām pieejamo resursu cena ir cieši saistīta ar to portfeļa kvalitāti. Tās Latvijas līzinga kompānijas, kuru finansēšanas stratēģija ir piesardzīgāka, šogad un nākamajos gados būs konkurētspējīgākas par tām, kuru riska apetīte ir lielāka un kuru finansētie darījumi nes lielākus zaudējumus, samazinot uzņēmumu ienesīgumu. Spēja pielāgoties jaunajai finanšu pasaules kārtībai būs izšķirīga katra līzinga uzņēmuma pastāvēšanā.

Raugoties uz 2012. un 2013. gadu prognozējam, ka Latvijas līzinga nozare attīstīsies, līdzīgi kā Latvijas ekonomika. 2012. gadā līzinga jauno darījumu apjoma pieaugumu paredzam līdz 10%, kas, salīdzinot ar iepriekšējā gada 90% lēcienu no bedres, ir ļoti mērens, taču atbilstošs aizvien trauslākajai Eiropas ekonomikas videi. Joprojām lielāko līzinga jauno darījumu daļu sastādīs komerctransports, lauksaimniecības un meža tehnika, ražošanas un medicīnas iekārtas, pieaugs celtniecības tehnikas finansēšanas īpatsvars. Joprojām neattīstīta līzinga nozare Latvijā ar labu potenciālu ir informācijas un saziņas tehnoloģiju finansēšana. Skatījums uz 2013. gadu ir atkarīgs no Eirozonas krīzes atrisinājuma, un Latvijas ekonomikas nostiprināšanās, taču. iespējams, ka līzinga jaunie darījumi sasniegs pus miljarda latu robežu, kāds tas bija 2005. gadā.

Avots: nordea.lv

Ārvalstīs iedzīvotāji ir informēti par saviem datiem un seko līdzi savai kredītspējai. Ja kārtīgi maksāti visi rēķini, laikā nokārtotas visas kredītsaistības, nav nodokļu parādi – kredītspēja ir augsta (labs scorings), un iedzīvotājs zina, ka viņš, dodoties pēc jauniem pakalpojumiem, saņems labākus nosacījumus, neatkarīgi no tā, pie kura pakalpojuma sniedzēja viņš vērstos. Zemākas % likmes, ērtāks maksāšanas grafiks, lielāki kredītlimiti, jo šī iedzīvotāja kredītrisks ir zems un labus klientus vēlas ikviens pakalpojumu sniedzējs. Rezultātā sanāk tā, ka šādā veidā kārtīgie maksātāji tiek atalgoti par savu godprātību un atbildību.

Kā notiek Latvijā? Tas, ka esmu atbildīgs un apzinīgs savu saistību pildītājs nevienam īsti nav zināms. Pozitīvās lietas nekur netiek atspoguļotas, tikai negatīvās. Ja došos pēc pakalpojuma, manai novērtēšanai tiks patērēti lieli resursi (gan laiks, gan nauda), jo negatīvā informācija būs jāmeklē iespējams pat vairāk kā 10 reģistros. Lielu daļu informācijas un tās pareizību (patiesumu) vispār nav iespējams pārbaudīt. Iespējams, ka man pašam būs jātērē laiks, lai sagādātu un iesniegtu vēl kādas papildus izziņas. Gadījumā, ja parādu ieraksti par mani netiek atklāti, tad pakalpojumu sniedzējs uzskata, ka pastāv zināma varbūtība, ka neesmu parādnieks. Tomēr resursi manai izvērtēšanai tika patērēti lieli, bet pakalpojuma sniedzējs paļauties uz vērtējumu var tikai daļēji, līdz ar to kredītrisks tāpat saglabājas augsts, un tas nozīmē dārgu pakalpojumu. Šī neefektīvā risku vērtēšana kredītpakalpojumu sniedzējiem nozīmē arī ievērojamus zaudējumus no nemaksāšanas gadījumiem. Un kurš tad segs šos zaudējumus? Protams, ka to sadalīs uz godīgajiem maksātājiem, vienkārši sadārdzinot pakalpojumus.
Atšķirība ir būtiska un jāatzīst, ka iedzīvotāju iesaistīšanā, savas kredītvēstures veidošanā, esam palikuši tādā kā akmens laikmetā, salīdzinot ar citām attīstītajām valstīm. Latvijā situācija ar privātpersonu parādiem ir īpaši dramatiska un domāju, ka tam ir divi galvenie iemesli.

Pirmkārt tas ir pietiekamas kredītinformācijas apmaiņas mehānisma iztrūkums. Latvijā informācija, kas ietekmē iedzīvotāja maksātspēju, joprojām ir ļoti grūti savācama un izvērtējama. Rezultāts šīm problēmām ir loģisks - lielas izmaksas novērtējumam - augsts kredītrisks – lieli kredītprocenti un neizdevīgi nosacījumi. Kā sekas šai situācijai ir daudz nenokārtotas saistības un atsavināti ieķīlātie īpašumi. Kā otru būtisku mūsu problēmu iemeslu gribu minēt zināšanu trūkumu. Diemžēl nākas atzīt, ka Latvijas iedzīvotājiem ir ļoti sliktas zināšanas par finanšu un juridiskajiem jautājumiem. Arī kredītpakalpojumu sniedzēji bieži vien «grēko» šajā sakarā un nepārliecinās, ka klients pirms parakstīšanās ir iepazinies un izpratis visus līguma nosacījumus. Tomēr nezināšana nevienu neatbrīvo no atbildības un pamatojoties arī uz visiem šiem neizpratnē parakstītajiem līgumiem, ir jāmaksā.

Šobrīd Latvijā ikvienam ir skaidrs, kas ir bankas konts, norēķinu karte, automātiskie maksājumi, dažāda veida kreditēšana, ieguldījumi, uzkrājumi un citi finanšu pakalpojumi. Līdz ar šo visu iepriekš minēto, sapratnei vajadzētu būt arī par tādām lietām, kā kredītvēsture, kredītspēja, scoring - to, kā šīs lietas veidojas un kā ietekmē konkrētās privātpersonas dzīvi un tās kvalitāti. Vienlaicīgi būtu jāapgūst informācija arī par savām tiesībām un pienākumiem, kā arī atbildību un sekām. Iedzīvotāju informēšana un izglītošana Latvijā pēdējos gados diemžēl ir atstāta novārtā. Šāda situācija ir visai draudīga, jo sabiedrība ir labi informēta par iespējām saņemt kredītus, pakalpojumus uz pēcapmaksu un tie ir viegli pieejami, bet nav informēta par to, ka pakalpojumu cenas, salīdzinot ar citām valstīm, ir neadekvāti augstas, savukārt finansiālā atbildība, pašdisciplīna, kā arī savu tiesību un pienākumu apzināšanās ir ļoti zema. Rezultāts ir neskaitāmie nemaksāšanas gadījumi, kas bieži vien nav ļaunprātība, bet lielā mērā nezināšana vai nemācēšana plānot. Nereti nākas dzirdēt arī apgalvojumus, ka „treknajos gados” kredīti tika izsniegti nepamatoti un kreditētāji ir vainojami pie šīs situācijas. Daļēji jau varu piekrist, ka sava taisnība tajā ir, bet šis fakts NEVIENU, kas ņēma kredītu neatbrīvo no atbildības un tāpēc atbildības paaugstināšana pret saistībām ir viena no lietām, kas Latvijā būtu jāveicina. Stāstot teoriju un apelējot pie sirdsapziņas par atbildību pret saistībām, diez vai panāksim efektīvu rezultātu. Iedzīvotāji ir jāiesaista datu apmaiņas un risku vērtēšanas procesā, ļaujot viņiem ne tikai zināt savus datus, bet piedaloties pašiem veidot savu kredītvēsturi. Parādot kā veidojas kredītvēsture un ļaujot izjust tās pozitīvo ietekmi uz pakalpojumu cenām.

Kredītbirojam būtu jānodrošina abu šo galveno problēmu risināšana - kvalitatīvai un caurspīdīgai datu apmaiņai jāiet kopā ar iedzīvotāju izglītošanu un iesaistīšanu. Arī Latvijā, tāpat kā Vācijā, Lietuvā, Igaunijā un citās attīstītajās valstīs ikvienam iedzīvotājam vajadzētu nodrošināt iespēja jebkurā brīdī tiešsaistes režīmā saņemt pilnu informāciju par saviem datiem un nepārtraukti monitorēt jebkuras savas kredītspējas izmaiņas, kontrolēt savus datus, to pareizību un izmantošanu. Monitorēšana nozīmē, ka iedzīvotājam tiek nosūtīts paziņojums katru reizi, kad viņa datos ir kādas izmaiņas vai kāds par viņu ir pieprasījis informāciju. Rezultātā visas kļūdas ātri var tikt atrastas un labotas, tas nodrošina kvalitatīvus datus kredītspējas vērtējumiem – zemākus riskus un labākus nosacījumus. Arī privātpersonu datu kontrolei šis ir visefektīvākais mehānisms, jo kas gan labāk spēj kontrolēt personas datus, kā pats datu īpašnieks? Tikai, dodot pilnīgu kontroli pār saviem datiem un to izmantošanu, ir iespēja iegūt iedzīvotāju uzticību.

Kā tad ar atbildi uz jautājumu par ieguvumiem un zaudējumiem? Ieguvumi ir visiem godprātīgajiem maksātājiem un tiem, kas risina problēmas, ja kādu iemeslu dēļ ir grūtības pēc iepriekšējiem nosacījumiem nokārtot saistības. Šie iedzīvotāji iegūst kontroli pār saviem datiem, augstu datu drošību, iespēja saņemt labākus nosacījumus, lētākus pakalpojumus. Zaudējumus kredītbirojs vien sagādās tiem, kas nevēlas godprātīgi pildīt saistības, izvairās no atbildības, ignorē rēķinus un kredītsaistību kārtošanu.

Avots: Dienas Bizness

Savukārt, kreditēšanas aktivitātēm saglabājoties zemā līmenī, banku rīcībā esošo finanšu resursu apmērs ievērojami palielinājās un būtiski auga banku sektora likvīdo aktīvu apmērs, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apkopotā informācija. Saskaņā ar to, pērnā gada pēdējos trīs mēnešos samazinājās ārvalstu banku finansējums, tāpēc turpināja pieaugt nebanku noguldījumu nozīme Latvijas banku finansējuma struktūrā.

2011. gada ceturtā ceturkšņa laikā banku piesaistīto noguldījumu atlikums samazinājās par 1,5% jeb 169,7 miljoniem latu, t.sk. nerezidentu noguldījumi pieauga par 6% jeb 294,6 miljoniem latu, bet rezidentu noguldījumi saruka par 7,4% jeb 464,3 miljoniem latu (t.sk. valdības noguldījumu samazinājums pērn decembrī par 488 miljoniem latu). Savukārt neiekļaujot Parex banku un Latvijas Krājbanku, ceturkšņa laikā noguldījumu apmērs ir audzis par vairāk nekā 600 miljoniem latu, jeb 6,3%, norāda FKTK.

Pērnā gada ceturtā ceturkšņa laikā banku kopējais kredītportfelis saruka par 2,3% jeb 312 miljoniem latu, jo banku sektorā no jauna izsniegto kredītu apmēri joprojām ir mazāki par klientu atmaksāto un banku norakstīto kredītu apmēriem. Vietējiem uzņēmumiem izsniegto kredītu atlikums saruka straujāk – par 3,9%, savukārt mājsaimniecībām izsniegto kredītu atlikums - par 2,2%. Pretēju tendenci uzrādīja nerezidentu kredītportfelis, ceturkšņa laikā pieaugot par 3%, ko savukārt veicināja ASV dolāra kursa pieaugums attiecībā pret latu (no 0,516 septembra beigās līdz 0,544 decembra beigās), jo ap 40% no nerezidentu kredītiem ir izsniegti ASV dolāros.

Kopš gada sākuma banku sektora kredītportfelis kopumā sarucis par 8,1% jeb gandrīz 1,2 miljardiem latu, sasniedzot 13,2 miljardus latu gada beigās.

Bankas kopumā 2011. gada pēdējā ceturkšņa laikā no jauna izsniedza ap 25 tūkstošiem kredītu 569 miljonu latu apmērā, savukārt 2011.gada laikā no jauna izsniegti 146 tūkstoši kredītu par kopumā 1,5 miljardiem latu. Tajā skaitā 664 miljoni latu izsniegti Latvijas uzņēmumu attīstībai, 87 miljoni latu – Latvijas finanšu uzņēmumiem, 168,5 miljoni latu rezidentu mājsaimniecībām, savukārt 621 miljoni latu – nerezidentiem.

Visaktīvāk bankas kreditējušas tādas nozares kā vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, transports un uzglabāšana, lauksaimniecība un apstrādes rūpniecība.

Avots: Dienas Bizness

SEB banka bija vienīgā, kas piedalījās Finanšu ministrijas (FM) rīkotajā izsolē 2.februārī kredītiestādēm par tiesībām 2012.gadā izsniegt studiju un studējošo kredītus ar valsts vārdā sniegtu galvojumu.

Tajā skaitā SEB banka saņēma tiesības 2012.gadā izsniegt studiju kredītus ar valsts vārdā sniegtu galvojumu 28,1 miljonu eiro (ap 19,75 milj. Ls) apjomā, kur procentu likme noteikta sešu mēnešu Euribor plus 1,85%. Tāpat banka ieguvusi tiesības izsniegt studējošo kredītus ar valsts vārdā sniegtu galvojumu 12,77 miljonu eiro (ap 8,977 milj. Ls) apjomā, kur procentu likme noteikta sešu mēnešu Euribor plus 1,85%.

Izsoles noteikumi tika apstiprināti ar FM rīkojumu. Izsolē varēja piedalīties jebkura Latvijā reģistrēta kredītiestāde un ārvalstu bankas nodaļa, kura var nodrošināt kredītu izsniegšanu un administrēšanu visā Latvijas teritorijā.

Arī pērn, 2011. gadā, tiesības izsniegt studiju un studējošo kredītus ar valsts vārdā sniegtu galvojumu ieguva SEB banka.

Avots: Dienas Bizness

Piemēram, trīs mēnešu termiņa Euribor likme šodien sarukusi līdz 1,108%, kas ir zemākais šis likmes līmenis kopš pagājuša gada marta sākuma.

Tāpat zemākos līmeņos devušās arī garāk termiņa Euribor likmes. Sešu mēnešu un viena gada termiņa Euribor likmju vērtība šo ceturtdien noslīdēja attiecīgi līdz 1,401% un 1,737%.

Euribor likmes strauji zemākos līmeņos dodas Eiropas Centrālās bankas (ECB) monetārās politikas dēļ. ECB pagājušā gada nogalē divas reizes samazināja eiro bāzes procentlikmi un reģiona banku sektoram uz trīs gadu termiņu aizdeva gandrīz 500 miljardus eiro.

Vēl viena šāda termiņa ECB likviditātes izsole notiks šā mēneša beigās. Tiek lēsts, ka tad monetārā reģiona bankas no ECB aizņemsies vēl vismaz 300 miljardus eiro.

Avots: Dienas Bizness

Tā ir vienīgā jaunā normā, ko paredz jaunais Kredītu reģistra likums. Jauno Kredītu reģistra likumu un ar to saistītos likumprojektus konceptuāli atbalstījusi Saeima.

Pēc būtības reģistra darbība netiks mainīta. Jaunā likuma mērķis ir apkopot esošo normatīvo regulējumu, vienlaikus veidojot detalizētu regulējumu un novēršot nepilnības.

Kredītu reģistrs darbību sāka 2008.gada 1.janvārī, un tas veidots uz Parādnieku reģistra bāzes. Reģistra mērķis ir sniegt ieguldījumu Latvijas finanšu stabilitātes veicināšanā, nodrošinot reģistra dalībniekiem - kredītiestādēm, komercsabiedrībām, kuras sniedz ar kredītrisku saistītus finanšu pakalpojumus, krājaizdevu sabiedrībām un apdrošināšanas sabiedrībām - papildu iespējas novērtēt aizņēmēja kredītspēju.

Avots: Dienas Bizness

Salīdzinājumā ar 2010. gadu pērn palielinājās gan kopējie apjomi, gan vidējā izsniegtā aizdevuma apjoms – 2010. gadā ar SEB bankas finansējumu tika nosiltināti 53 projekti 2.2 miljonu latu apmērā. Vidējā renovācijas kredīta summa 2010. gadā bija 41.5 tūkstošus latu, savukārt 2011. gadā tā palielinājās līdz 100 tūkstošiem latu.

Lielāka aktivitāte renovācijas darbu veikšanai vērojama Kurzemes reģionā, kur renovācijai paredzēto kredītu skaits veido 45% no kopējā pērnā gada aizdevumu skaita SEB bankā. 2011. gadā Kurzemē sākti 35 renovācijas projekti. Šim reģionam seko Vidzeme ar 21 izsniegto aizdevumu. Zemgales reģionā ir izsniegti 11 renovācijas kredīti, Rīga – 7 kredīti un Latgales reģionā – 3 renovācijas darbiem paredzēti aizdevumi.

Iedzīvotāji ir apzinājušies to labumu, ko dod siltināšana un 50% līdzfinansējuma iespēja no ES fondiem. Sagaidām, ka 2012. gadā aktivitāte būs vēl lielāka, sacījusi SEB bankas valdes locekle Ieva Tetere.

Kopš 2004. gada ar SEB bankas finansējumu tika nosiltinātas 176 daudzdzīvokļu mājas.

Avots: Dienas Bizness

SEB bankas aktīvo klientu skaits pērn privātpersonu segmentā palielinājies par 9%, savukārt uzņēmumu segmentā - par 14%. Banka pērn arī par 28% palielinājusi jauno finansējumu uzņēmumiem un privātpersonām.

SEB grupas Latvijā ieņēmumi sasnieguši 78,5 miljonus latu, kas ir par 2% vairāk nekā 2010. gadā. Izmaksas salīdzinājumā ar 2010. gadu samazinājušās par 7%, sasniedzot 37,9 miljonus latu.

Kopējais noguldījumu apjoms SEB bankā 2011. gada 31. decembrī sasniedza 1,04 miljardus latu, kas ir par 3% vairāk nekā 2010. gada beigās. Bankas kopējais kredītportfelis 2011. gada 31. decembrī bija 2,07 miljardi latu.

2011. gadā no jauna izsniegto kredītu apjoms SEB bankā bija 479 miljoni latu, kas ir par 28% vairāk nekā gadu iepriekš.

SEB bankas aktīvu apjoms 2011. gada 31. decembrī bija 2,61 miljards latu. SEB grupas Latvijā kapitāla pietiekamības rādītājs uz 2011. gada 31. decembri bija 18,87%, savukārt bankas likviditātes rādītājs šajā laikā bija 46,83%.

Avots: Dienas Bizness

Credit Suisse agresīvi strādājusi pie izmaksu samazināšanas, lai panāktu kapitāla pietiekamības kritēriju izpildi.
2010. gada pēdējā ceturksnī Šveices banka strādāja ar 683 miljonu franku (397 miljonu latu) lielu peļņu.

«Mūsu darbība 2011. gada pēdējā ceturksnī sagādājusi vilšanos,» komentējot Credit Suisse finanšu rezultātus norādīja B. Dugans. «Tie atspoguļo smagos tirgus apstākļus, kas bija vērojami šajā laika periodā, kā arī veikto pasākumu radīto ietekmi, piemērojot mūsu biznesu tirgus attīstības tendencēm un regulatoru prasībām,» tā viņš.

Credit Suisse visā pasaulē nodarbina aptuveni 50 tūkstošus darbinieku. Bankas aktīvu vērtība ir vairāk nekā triljons ASV dolāru (529 miljardu latu).

Avots: Dienas Bizness

«Saasinoties ekonomiskajai situācijai, mainoties banku aizdevumu izsniegšanas politikai, vērojamas jaunas privātpersonu kredītu pieprasījumu tendences,» norādīja Via SMS vadītājs Eižens Slava. Viņš skaidroja, ka pieprasījuma koncentrāciju radīja arī nebanku kreditētāju licencēšanas process, kas tika uzsākts pērnā gada 1. novembrī. «Kopš pērnā gada novembra kreditētāju skaits ir samazinājies un tirgus pieprasījums koncentrējas uz nelielāku tirgus dalībnieku skaitu,» atzina Via SMS izpilddirektors.

«Cilvēki arvien biežāk izvēlas ņemt ātros kredītus. Pat tie, kas kādreiz bija 100% pret ātrajiem kredītiem,» Db.lv norādīja ātro kredītu izsniedzēja Open Credit valdes priekšsēdētājs Armands Broks, piebilstot, ka klientu skaits pieaug regulāri, bet pastāvīgie klienti veido 70% no kopējā klientu skaita.
Tā, piemēram, Open Credit izsniegto kredītu skaits 2010. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pieaudzis par 78%, bet izsniegtā summa – par 76%. Via SMS pērn izsniegto kredītu apjoms, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir trīskāršojies, bet MCB Finance Group PLC (pazīstams ar zīmolu Credit 24) kreditēšanas apjoms pieaudzis desmit reizes. Via SMS izpilddirekotrs E. Slava Db.lv gan norādīja, ka, izsniegto kredītu pieaugums pērn bijis straujš, iespējams, tādēļ, ka uzņēmums kreditēšanas tirgū darbojas salīdzinoši nesen – no 2009. gada.

Open Credit valdes priekšsēdētājs skaidro, ka līdz ar licences ieviešanu «aktīvi rosās lielie uzņēmumi – samazina procentu likmes kredītiem, piesaista klientus ar lojalitātes programmām un tamlīdzīgi. Tiem, kas tirgu pameta, bija salīdzinoši maza tirgus daļa». E. Slava norāda, ka «licences salīdzinoši augstā cena varētu būt izskaidrojums, kādēļ daļa kredītdevēju nolēma pātraukt savu darbību. Tā rezultātā licences saņēmēju vēlme pievērst sev šo «brīvo» klientu plūsmu ir izraisījusi intensīvākas aktivitātes tirgū».

Summas, ko cilvēki parasti aizņemas, pērn, salīdzinot ar 2010. gadu, nav būtiski mainījušās, tomēr daži ātrie kredītētāji novērojuši, ka kredītu pieprasījums pieaug, piemēram, pirms svētkiem. «Jūtam, ka ar mūsu aizdevuma palīdzību klienti risina pirmssvētku pirkumu finansējumu, jo pirms svētkiem aizdevumiem ir tendence pieeaugt,» skaidro E. Slava. Vidējā summa, ko aizņemas CreditON klienti, ir simts lati uz 30 dienām, tomēr parādās tendence, ka arvien vairāk cilvēku īstermiņa aizdevuma summa tiek izvēlēta pēc nepieciešamības konkrēta mērķa īstenošanai. Open Credit vidējā aizņēmuma summa pērn, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, sevišķi nav mainījusies – tā ir ap 100 – 150 latiem. «Cilvēki visbiežāk aizņemas «līdz algai» - tie ir strādājoši Latvijas iedzīvotāji, kuriem pēkšņi nepieciešamas papildu finanses, bet līdz algas dienai vēl jāgaida,» norāda E. Slava, piebilstot, ka vidējā aizdevuma summa kopumā atbilst šo neparedzēto tēriņu apjomam un ir aptuveni no simts līdz 150 latiem.

Db.lv jau rakstīja, ka vairums ātro kredītu izsniedzēji piedāvā pirmo kredītu saņemt bez procentu likmes, taču aizņemoties otrreiz, procentu likme pieaug. Piemēram, Credit 24 procentu likme, aizņemoties uz divām nedēļām, ir 46%, uz vienu mēnesi – 60%, bet uz diviem mēnešiem – 131%. Lai pagarinātu kredītu SMS Credit uz nedēļu, jāmaksā desmit latu, uz divām nedēļām – 15 lati, bet uz 30 dienām – 25 lati.

Avots: Dienas Bizness

Pamātā Euribor likmju došanos zemākos līmeņos izraisījusi Eiropas Centrālās bankas (ECB) piekoptā agresīvā ekonomiku balstošā monetāra politika.

Valdot šādam fonam, šodien trīs mēnešu Euribor likme noslīdēja līdz 1,036%. Saruka arī garāka termiņa eiro likmju vērtība – sešu un gada termiņa Euribor saruka attiecīgi līdz 1,334% un 1,664%.

Eiropas centrālo baņķieru piekoptā monetārā politika, visticamāk, izraisīs turpmāku Latvijas kredītņēmēju vidē populāro starpbanku likmju kritumu. Tiesa gan, eksperti pašlaik nedomā, ka Euribor varētu sasniegt jaunus rekordzemus līmeņus. «Euribor likmes varētu turpināt samazināties, tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka trīs mēnešu Euribor nenokritīs zemāk par 2010. gada pavasarī sasniegto vēsturiski zemāko līmeni,» uzskata SEB bankas sociālekonomiskas eksperts Edmunds Rudzītis. Toreiz trīs mēnešu Euribor likme noslīdēja līdz 0,634%.

Avots: Dienas Bizness

Banka Citadele pašlaik ir vienīgā banka Latvijā, kura jau piedāvā hipotekāro kredītu ar šādiem nosacījumiem, taču, lai gan interese par tiem ir liela, lielākā daļa kredītņēmēju to neizvēlas. Līdz šim arī neviens Citadeles klients nav izmantojis iespēju atbrīvoties no kredītsaistībām šādā veidā.

2009. gada oktobrī premjers Valdis Dombrovskis apņēmīgi paziņoja, ka uzdevis steidzami sagatavot grozījumus likumos, lai kredītņēmēja atbildība pret kredīta devēju saistībā ar vienīgā mājokļa iegādi aprobežotos ar ķīlas vērtību. Taču šī iecere tika nokauta jau pašā sākumā – ierēdņi vēl nebija paspējuši izstrādāt šādu grozījumu projektu, kad premjers pēc tikšanās ar Latvijas komercbanku asociācijas pārstāvjiem savas domas mainīja – likuma grozījumu vietā rosinot valdībai un bankām kopīgi izstrādāt vienošanos kredītņēmēju atbalstam. Vienošanās par banku labās uzvedības kritērijiem ne tuvu nebija tas pats, kas ar likuma spēku aizsargāt vienīgā mājokļa hipotekāros kredītņēmējus pret nonākšanu mūžīgā banku jūgā.

Neatkarīgo deputātu grupa atkal ir aktualizējusi šo ideju un tagad strādā pie likumdošanas iniciatīvas, kas paredz iespēju segt kredītu, atdodot bankai ieķīlāto īpašumu.

«Viens no mūsu politiskajiem mērķiem ir cīnīties par to, lai Latvijā tiktu ieviests atstāto atslēgu princips. Šis princips Latvijā bija jāievieš jau no banku sistēmas attīstības pirmsākumiem. Tādējādi tiktu disciplinētas gan bankas, gan kredītņēmēji. Tieši šā principa iztrūkums lielā mērā veicināja neapdomīgo kreditēšanas bumu Latvijā,» uzsvēra neatkarīgais deputāts Viktors Valainis. Latvijā iedzīvotāji, pat atdodot ieķīlāto nekustamo īpašumu, arvien var būt bankām parādā.

Latvijas komercbanku asociācija (LKA), kura pārstāv 21 Latvijā reģistrētas bankas un četru ārzemju banku filiāļu intereses Latvijā, neatbalsta atstāto atslēgu principu kreditēšanā, saredzot šajā iniciatīvā vairākus riskus. «Ja ar likuma normām šādu pieeju padara par obligātu, kredītu pieejamība klientiem krasi samazinās, jo pieaug riski. Sekas tam būs lielāka aizņēmēja līdzdalība jeb pirmā iemaksa un augstākas aizdevumu procentu likmes. Īpaši smagi tas var skart jaunās ģimenes, kam nepieciešams pirmais mājoklis, bet nav pietiekami lielu sākotnējo uzkrājumu. Tāpat gaidāma arī negatīva ietekme uz ekonomiku kopumā un mājokļu tirgu – daudz ilgāk saglabāsies iesaldēts nekustamā īpašuma tirgus, jo nebūs banku piedāvātu kredītresursu aprites atjaunošanai. Katra mājokļa būvniecība vai atjaunošana ir ieguldījums Latvijas ekonomikā caur būvniecības nozari, tādējādi, bremzējoties mājokļu kreditēšanai, tiek samazināta kopējā ekonomikas izaugsme,» skaidroja LKA preses sekretāre Baiba Melnace, piebilstot, ka līdz šim atstāto atslēgu princips ir bijis ieviests tikai vienā pasaules valstī – atsevišķos štatos ASV, kur tā darbību nodrošinājusi sarežģīta vērtspapīru sistēma un kas novedis pie hipotekāro kredītu burbuļa plīšanas.

Likumi Latvijā neaizliedz bankām izsniegt kredītus, kurus nepieciešamības gadījumā var dzēst ar ķīlu, taču banka Citadele pašlaik ir vienīgā, kura piedāvā šādu iespēju.

Bankas Citadele hipotekāro kredītu portfelī ir divi piedāvājumi – jaunais hipotekārais kredīts (paredz iespēju dzēst kredītu apmaiņā pret īpašumu) un standarta kredīts. Kredīta procentu likmes ir vienādas abos gadījumos, bet atšķiras kredītņēmēja līdzfinansējums: jaunā hipotekārā kredīta gadījumā jārēķinās ar 30–40% paša ieguldījumu, standarta kredīta gadījumā – ar 10–20%. Atšķiras arī maksimālais atmaksas termiņš – ja ieķīlāts tiek nekustamais īpašums, kas celts vai rekonstruēts pēc 2000. gada, tad jaunajam hipotekārajam kredītam maksimālais kredīta termiņš ir tāds pats kā Standarta kredītam 35 gadi; ja īpašums celts vai rekonstruēts pirms 2000. gada, tad jaunajam hipotekārajam kredītam maksimālais kredīta termiņš ir 15 gadu, bet standarta kredītam 25 gadi.

Kopējais Citadeles hipotekāro kredītu portfelis, kas izsniegti mājokļa iegādei, rekonstrukcijai un remontam, ir vairāk nekā 100 miljoni latu. «Iedzīvotāju interese par jauno hipotekāro kredītu ir ļoti liela, taču visbiežāk cilvēki tomēr izvēlas standarta hipotekāro kredītu, jo tam ir nepieciešama mazāka pirmā iemaksa. Jauno hipotekāro kredītu izvēlas tie iedzīvotāji, kam ir izveidots zināms naudas uzkrājums, ko var izmantot nekustamā īpašuma pirmās iemaksas segšanai,» Neatkarīgajai uzsvēra bankas Citadele Korporatīvo komunikāciju daļas vadītāja Ieva Prauliņa.

***

Mājsaimniecībām izsniegtie kredīti jaunu mājokļu iegādei, rekonstrukcijai, remontam, miljonos Ls

31. decembrī

2006 131 575 3262*

2007 152 955 4715*

2008 158 097 5051*

2009 151 428 4833*

2010 146 457 4606*

2011 139 008 4206*

*Mājsaimniecībām izsniegto kredītu skaits

***

No jauna izsniegtie un pārfinansētie kredīti mājoklim

2011. gada

1. ceturksnis 18 051* 842**

4. ceturksnis 36 564* 1151**

*Naudas izteiksmē, tūkst. Ls

**Skaits

***

Mājokļu kredītu kvalitāte,%

2007. gada 31. decembrī

Bez kavējuma 90,6%

Kavētāji 9,4%:

Kavējums līdz 30 dienām 6,9

Kavējums no 31 līdz 90 dienām 1,8

Kavējums no 91 līdz 180 dienām 0,4

Kavējums virs 180 dienām 0,3

*

2011. gada 31. decembrī

Bez kavējuma 73,5%

Kavētāji 26,5%:

Kavējums līdz 30 dienām 7,1

Kavējums no 31 līdz 90 dienām 3,1

Kavējums no 91 līdz 180 dienām 1,7

Kavējums virs 180 dienām 14,7

Avots: LKA

Avots: nra.lv

Kopējie "DNB" grupas aktīvi Latvijā 2011.gada decembra beigās sasniedza 1,6 miljardus latu.

"DNB" grupas kredītportfelis pirms uzkrājumiem 2011.gada beigās veidoja 1,5 miljardus latu, kas ir par 5% mazāk nekā gada sākumā. 2011.gada decembra beigās "DNB" grupas depozītu portfelis sasniedza 561 miljonu latu, kas ir par 17% vairāk nekā gada sākumā.

"DNB" mātesbankas Norvēģijā peļņa 2011.gada pēdējā ceturksnī sasniedza 375,4 miljonus latu un 2011.gadā kopumā - 1,2 miljardus latu. "DNB grupas" kredītportfeļa apjoms 2011.gada laikā palielinājās par 9,3% un piesaistīto depozītu apjoms - par 15,3%.

Jau ziņots, ka 2011.gada 11.novembrī AS "DnB Nord banka" sāka strādāt ar jauno zīmolu un nosaukumu - "DNB banka".

Vienlaikus ar "DnB Nord" zīmola maiņu Latvijā ar jauno nosaukumu sākusi darbu visa "DnB NOR" grupa vairāk nekā 20 pasaules valstīs.

Arī "DnB Nord bankas" meitasuzņēmumi - līzinga kompānija un ieguldījumu pārvaldes akciju sabiedrība - turpmāk strādās attiecīgi kā "DNB līzings" un "DNB Asset Management".

Avots: delfi.lv