Saeima šonedēļ galīgajā lasījumā atbalstīja vienu no privāto kredītņēmēju aizsardzības iespējām - "nolikto atslēgu principu" - iespēju segt kredītu, atdodot bankai īpašumu, pat ja tā vērtība nesedz visu kredīta summu.
Jaunais maksātnespējas likums paredz, ka bankrota procedūras ilgums būs divi gadi, parādniekam būs jānovirza 30 procenti no ienākumiem kreditoru saistību dzēšanai, kā arī vienīgā mājokļa īpašnieki varēs atlikt mājokļa pārdošanu līdz gadam. Turklāt tas nozīmē, ka jaunā likumprojekta redakcija ļaus sākt maksātnespēju tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuru atalgojums mēnesī ir līdz 200 latiem.
Par šāda likuma pieņemšanu ir priecīgi kredītņēmēji, sakot, ka būtu pasargāti no banku represijām situācijā, ja patiešām nākas zaudēt darbu un saskarties ar to, ka veikt kredītmaksājumus ģimenei vairs nav iespējams.
Cēsniece Liene Kalēja, kura pirms pāris gadiem paņēma hipotekāro kredītu, saka: "Par dzīvokli maksājam godprātīgi, taču neviens nevaram izslēgt iespēju, ka var nākties saskarties ar situāciju, kad nespēj maksāt, tādēļ šāds likums būtu solis pretim kredītņēmējiem. Paziņu vidū gan pagaidām nezinu nevienu, kuram būtu atņemts mājoklis, bet lielākoties visi ar bažām domā līdzi, lai ikmēneša maksājumu varētu veikt, atsakoties no daudz kā cita. Ir arī skaidrs, ka Latvijas iedzīvotāju labklājība pēdējo gadu laikā ir krasi mazinājusies."
Arī Jānis Jansons, kurš kredītu ņēma, lai iegādātos trīsistabu dzīvokli, atzīst, ka šis likums būtu tikai apsveicams. "Daudzi Latvijas iedzīvotāji pēdējos divos gados ir palikuši bez darba, daudziem samazināts atalgojums. Arī es tagad algu saņemu par 40 procentiem mazāku nekā iepriekš. Sievai darba pašlaik nav, esam šīs situācijas ķīlnieki," saka kredītņēmējs un atklāj, ka pavisam nesen izdzīvoja līdzi draugam situāciju, ka banka viņam noņēma dzīvokli un pārdeva izsolē.
"Es īsti līdz galam nesaprotu, kā tās izsoles notiek, bet ir skaidrs, ka arī pēc šīs procedūras cilvēks paliek bankai parādā. Viņš ir pārdzīvojis milzīgu stresu, pieņēmis to, ka nespēj maksāt, un vēl beigās paliek parādā naudu kaut kam uz daudziem gadiem. Tas ir absurds. Turklāt varu apgalvot, ka manu paziņu vidū nav neviena negodprātīga kredītņēmēja. Visi lielākoties hipotekāros kredītus ņēma, lai sev vai savai ģimenei iegādātos mājokli."
Hipotēku bankas Cēsu filiāles vadītājs Varis Dedumets saka, ka no cilvēciskā viedokļa šāds likums nebūtu slikts un patiešām palīdzētu grūtā situācijā daudzām ģimenēm, taču kā bankas pārstāvis norāda: "Galvenais, kas neapmierina bankas, ka šāds likums tiktu pieņemts ar atpakaļejošu datumu. Ja mums pasaka, ka tas tā būs, tad turpmāk arī bankas citādi izvērtētu ikvienu kredītņēmēju un viņa situāciju, taču šo likumu vēlas piemērot faktiski tiem kredītņēmējiem, kuri kredītus ņēma pirms vairākiem gadiem un zināja, ka viņi iet uz zināmu risku, un nevienam no kredītņēmējiem tā nebija spiesta lieta," viedokli pauž V. Dedumets un, runājot par kredītņēmēju pašreizējo situāciju, saka: "Arī tagad ik pa laikam saskaramies ar situācijām, kad cilvēks vairs nespēj regulāri veikt ikmēneša maksājumus, taču saviem klientiem patiešām nākam pretim un meklējam dažādus risinājumus. Ir arī ļaunprātīgie nemaksātāji, bijušas situācijas, kad dzīvoklis kredītņēmējam tiek atņemts un pārdots izsolē. Taču kā jau minēju, mēs patiešām auklējamies ar saviem klientiem, un bankas mērķis nav cilvēkam atņemt iegādāto mājokli."
Sākotnējās ziņas liecināja, ka likums stāsies spēkā no 1.novembra, taču izskan viedokļi, ka Saeimas apstiprināto likumprojektu Valsts prezidents varētu nodot atpakaļ vēl otrreizējai izskatīšanai, jo viedokļi joprojām dalās.
Avots: tvnet.lv |
