Pagaidām bankas nevēršas pret pārpalikušo parādu, jo jāmaksā augsta tiesas nodeva
Arvien vairāk kļūst tādu ģimeņu, kuras neapdomīgi ņemto kredītu dēļ jau zaudējušas savus īpašumus. Tiesu statistika liecina, ka izsolīto dzīvokļu skaits pieaug jau reizēs, piemēram, pērn pirmajā ceturksnī apstiprinātie īpašumu izsoļu akti bija ap 200, šogad jau vairāk nekā 800. Tā kā izsolītie īpašumi sprāgušā burbuļa dēļ vairs nenosedz ņemto kredītu vērtību, ģimene, zaudējusi īpašumu, paliek vēl parādā.
Kā liecina Dienas apkopotie kredītņēmēju stāsti, šīs parādu astes dažkārt mērāmas desmitos tūkstošu latu. Vai šie cilvēki parādus maksās mūžīgi vai tomēr spēs izkulties, lielā mērā noteiks jaunais Maksātnespējas likums, ko Saeima trešajā lasījumā skatīs 17. jūnijā.
Bankas saudzē
Patlaban bankas savus parādniekus saudzē un parādu astes, kas paliek pēc īpašuma pārdošanas, nesteidzas piedzīt, taču tas nav labdarības žests. Komercbanku asociācijas pārstāvis Kazimirs Šļakota Dienai skaidro, ka bankās ir pamatotas bažas, ka drīzumā tās vienalga nespēs neko piedzīt. "Iesniedzot tiesā prasību, ir jāmaksā valsts nodeva, kas atkarīga no prasījuma summas. Jo tā lielāka, jo lielāka ir nodeva. Kādēļ bankām vēl vairāk palielināt savus zaudējumus!?" retoriski jautā K. Šļakota.
Maksātnespējas likums, par ko gan, kā pārliecinājās Diena, pašas nelaimīgās ģimenes visbiežāk neko nenojauš, paredz, ka parādu nasta nav jānes mūžīgi.
Likumam stājoties spēkā tādā redakcijā, kādā Saeima to pieņēma 2. lasījumā, parādnieks no savām saistībām varēs atbrīvoties vēlākais piecu gadu laikā. Ja parādnieks gada laikā spēs segt 50% no parāda summas, viņš atjauno savu maksātspēju pēc gada, pēc trim gadiem, ja to laikā sedzis 30% no parāda, un pēc četriem, ja attiecīgi sedzis 20% no saistībām. Tikai tad, ja saistības ir tik lielas, ka četru gadu laikā nevar segt pat 20% no tām, personas maksātspēja tiek atjaunota pēc pieciem gadiem. Proti, ja parāda aste ir, piemēram, 30 tūkstošu latu liela, piecu gadu laikā jānomaksā seši tūkstoši latu (mēnesī 100 latu) un pēc tam pārējais parāds tiek dzēsts.
Tiesa, patlaban noteikts mēneša minimālais maksājums – ne mazāk kā 180 latu –, arī lielākais – kreditori nedrīkst prasīt vairāk kā trešdaļu no ienākumiem. "Šobrīd cīnāmies, lai šīs naudas summas slieksnis būtu 100 latu, caur atsevišķiem deputātiem esam šo priekšlikumu iesnieguši Saeimā," norādīja Kredītņēmēju asociācijas vadītājs Ainārs Gorenko, gatavojoties likuma pēdējam – 3. lasījumam.
Bez 460 latiem nesākt
Tiesa, pašreizējā versijā Saeima saglabājusi maksātnespējas procesa sākšanas slieksni, kas ietver atlīdzību divu minimālo algu – 360 latu – apmērā un valsts nodevu 100 latu apmērā. Dienas aptaujātās ģimenes, kas, iespējams, labprāt sāktu maksātnespējas procesu, šādu summu pašreizējos apstākļos atļauties nevarētu, taču A. Gorenko labākus nosacījumus nesola – par šo jautājumu vienprātība jau panākta.
Tā kā fizisko personu maksātnespējas process varētu kļūt aktuāls vairākiem desmitiem tūkstošu cilvēku, nozīmīgs būs jautājums, vai cilvēkiem kāds izskaidros, ko viņiem dod iespēja kļūt maksātnespējīgiem. Kredītņēmēju asociācijas interneta mājaslapā šim jautājumam ir veltīta atsevišķa sadaļa, bet Saeimā jautājums par sabiedrības informēšanu vēl nav ticis pārrunāts. "Vispirms jāpieņem likums. Tad skatīsimies, kādas kampaņas par esošajiem līdzekļiem varam atļauties," norādīja Saeimas Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētāja biedrs Mārtiņš Roze, kurš atzina, ka sabiedrības informēšanas pasākumi par bankrota procedūru būs ļoti svarīgi.
Avots: diena.lv |
