„Atsākoties mājokļu kreditēšanai, aizdevumu līgumos obligāti būtu jāiekļauj punkts, ka aizņēmēja atbildība aprobežojas tikai un vienīgi ar ķīlu. Tas ļautu sabalansēt atbildīgu aizņemšanos un atbildīgu kreditēšanu. Ja kredītiestāde atsakās šādu punktu iekļaut, tad jebkuram aizņēmējam jākļūst uzmanīgam pret šīs iestādes maldinošo komercpraksi, kas izpaužas kā visu iespējamo seku neizskaidrošana."
Šādu uzskatu paudis Latvijas Kredītņēmēju apvienības (LAKRA) valdes priekšsēdētājs Ainārs Gorenko.
"Pēdējā laikā publiskajos medijos aizvien biežāk gan atklāti, gan slēpti izskan dažādu kredītiestāžu reklāmas par nekustamā īpašuma kreditēšanas atsākšanu, un tas netieši norāda, ka bankas cenšas piesaistīt tos, kuri kaut kādu iemeslu dēļ nepaņēma kredītus agrāk un var arī šobrīd to atļauties izdarīt, kā arī uz to, ka bankām šobrīd ir brīvie līdzekļi," apvienība pauda.
Tā turpināja: "Kaut arī pievienotās procentu likmes ir salīdzinoši augstas (vidēji ~4,5%) un kredītlīguma punkti nereti ir kredītņēmējam nelabvēlīgi (piemēram, kredītiestāde var vienpusēji lauzt līgumu jau pēc 30 dienu maksājuma kavēšanas utt.), ja kāds ir nolēmis iegādāties nekustamo īpašumu uz kredīta, LAKRA iesaka pirms kredītlīgumu parakstīšanas obligāti konsultēties pie uzticama jurista, kā arī izvairīties no papildus galvotāju un ķīlu piesaistīšanas."
Lai vēlreiz neuzkāptu uz tā paša grābekļa, aizdevumu līgumā nepieciešams iekļaut punktu, ka aizņēmēja atbildība aprobežojas tikai ar ķīlu,
tad arī kredītiestādes būs atvērtas sarunām un līgumos nebūs citu zemūdens akmeņu," uzsvēris Gorenko.
"Šādā situācijā, pamatojoties uz godprātīgu komercpraksi, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas licencētas finanšu iestādes uzņemtos līdzvērtīgu atbildību. Pirms lēmuma pieņemšanas šī iestāde izvērtē aizņēmēja finanšu stāvokli, īpašuma vērtību, iespējamos riskus nekustamā īpašuma un finanšu tirgos, turklāt katra kredīta piešķiršana ir speciālas kredītkomitejas lēmums (kas ir maksas pakalpojums) un aizņēmējs (lasi – pakalpojuma pircējs) būtu drošs par šāda kredīta ņemšanas sekām. Ja nebūtu bankas pārliecības, ka ķīla nodrošina kredītu, tad taču viņi to neizsniegtu?" viņš sacījis.
„„Nordea bankas” reklāmā ir skaists sauklis: „Klientiem kredītlīgumā vissvarīgākie ir cilvēcīgi noteikumi – atklātība, ka nekas nav paslēpts starp rindām!” un kredītņēmēju interesēs ir šādus noteikumus panākt arī realitātē,” paudis LAKRA valdes priekšsēdētājs.
Latvijas Kredītņēmēju apvienības (LAKRA) valdes priekšsēdētājs Ainārs Gorenko.
Avots: tvnet.lv |
